Local view for "http://purl.org/linkedpolitics/eu/plenary/2007-04-23-Speech-1-174"

PredicateValue (sorted: default)
rdf:type
dcterms:Date
dcterms:Is Part Of
dcterms:Language
lpv:document identification number
"en.20070423.19.1-174"6
lpv:hasSubsequent
lpv:speaker
lpv:spoken text
"Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Pieņemot lēmumus par ES paplašināšanos, ir svarīgi izvērtēt to ietekmi uz ES budžetu. Tādu lielu un ekonomiski mazāk attīstītu valstu kā Turcijas pievienošanās ES ievērojami ietekmētu reģionālo politiku, būtu vai nu jāpārdala līdzekļi par labu jaunuzņemtajām valstīm, vai arī ievērojami jāpalielina reģionālās politikas finansējums. Jebkurā gadījumā Eiropas Komisijai būtu jāsniedz detalizēta informācija par sagaidāmo paplašināšanos ietekmi uz budžetu un iespējamiem risinājumiem ES reģionālai politikai. Zināms līdzekļu palielinājums ES reģionālajai politikai ir iespējams. Eiropas Parlaments ir atbalstījis nākamās finanšu perspektīvas izdevumu apjomu 1,18 % no ES KNI, tai skaitā ES fondiem 0,41 % no ES KNI, tas ir ievērojami vairāk par pašreizējiem 0,37 %. Pieļauju, ka pie šī jautājuma būs jāatgriežas finanšu perspektīvas vidustermiņa pārskatā, kontekstā ar ES tālāku paplašināšanos, piemēram, uzņemot Horvātiju. Atbalstāms ir ziņotāja priekšlikums par diferencētu līdzfinansējumu, paredzot lielāku atbalsta intensitāti mazāk attīstītiem reģioniem un valstīm. Šāda pieeja pilnībā atbilst ES reģionālās politikas mērķiem un jau tika atbalstīta Eiropas Parlamenta ziņojumā par finanšu perspektīvu. Reģionu IKP arī turpmāk ir jākalpo par galveno kritēriju, nosakot ES fondu pieejamību reģioniem un valstīm. Tomēr bažas izraisa priekšlikums par dalībvalstu finansējuma daļas paaugstināšanu it kā, lai uzlabotu reģionālās politikas efektivitāti. Jāatzīmē, ka dalībvalstu līdzfinansējuma daļa nesen jau faktiski tika paaugstināta, aizliedzot ieskaitīt neatgriežamo PVN attaisnotajos izdevumos. ES fondu apguve jau tagad ir pārāk birokratizēta, līdz ar to ziņotāja priekšlikumi par ES fondu lielāku sasaisti ar Lisabonas stratēģijas mērķiem un lielāku caurspīdīgumu kaut arī kopumā atbalstāmi, nedrīkst radīt jaunus birokrātiskus šķēršļus ES fondu apguvei. Paldies par uzmanību!"@lv13
lpv:spokenAs
lpv:translated text
"Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Pieņemot lēmumus par ES paplašināšanos, ir svarīgi izvērtēt to ietekmi uz ES budžetu. Tādu lielu un ekonomiski mazāk attīstītu valstu kā Turcijas pievienošanās ES ievērojami ietekmētu reģionālo politiku, būtu vai nu jāpārdala līdzekļi par labu jaunuzņemtajām valstīm, vai arī ievērojami jāpalielina reģionālās politikas finansējums. Jebkurā gadījumā Eiropas Komisijai būtu jāsniedz detalizēta informācija par sagaidāmo paplašināšanos ietekmi uz budžetu un iespējamiem risinājumiem ES reģionālai politikai. Zināms līdzekļu palielinājums ES reģionālajai politikai ir iespējams. Eiropas Parlaments ir atbalstījis nākamās finanšu perspektīvas izdevumu apjomu 1,18 % no ES KNI, tai skaitā ES fondiem 0,41 % no ES KNI, tas ir ievērojami vairāk par pašreizējiem 0,37 %. Pieļauju, ka pie šī jautājuma būs jāatgriežas finanšu perspektīvas vidustermiņa pārskatā, kontekstā ar ES tālāku paplašināšanos, piemēram, uzņemot Horvātiju. Atbalstāms ir ziņotāja priekšlikums par diferencētu līdzfinansējumu, paredzot lielāku atbalsta intensitāti mazāk attīstītiem reģioniem un valstīm. Šāda pieeja pilnībā atbilst ES reģionālās politikas mērķiem un jau tika atbalstīta Eiropas Parlamenta ziņojumā par finanšu perspektīvu. Reģionu IKP arī turpmāk ir jākalpo par galveno kritēriju, nosakot ES fondu pieejamību reģioniem un valstīm. Tomēr bažas izraisa priekšlikums par dalībvalstu finansējuma daļas paaugstināšanu it kā, lai uzlabotu reģionālās politikas efektivitāti. Jāatzīmē, ka dalībvalstu līdzfinansējuma daļa nesen jau faktiski tika paaugstināta, aizliedzot ieskaitīt neatgriežamo PVN attaisnotajos izdevumos. ES fondu apguve jau tagad ir pārāk birokratizēta, līdz ar to ziņotāja priekšlikumi par ES fondu lielāku sasaisti ar Lisabonas stratēģijas mērķiem un lielāku caurspīdīgumu kaut arī kopumā atbalstāmi, nedrīkst radīt jaunus birokrātiskus šķēršļus ES fondu apguvei. Paldies par uzmanību!"@cs1
"Hr. formand, mine damer og herrer! Når der træffes beslutninger om udvidelser af EU, er det vigtigt at vurdere deres indvirkning på EU-budgettet. Tiltrædelsen af store og mindre økonomisk udviklede lande som f.eks. Tyrkiet vil have en betydelig indvirkning på regionalpolitikken, idet vi enten bliver nødt til at omfordele ressourcerne til gavn for nye medlemsstater eller tilføre betydeligt flere midler til finansiering af regionalpolitikken. I begge tilfælde bliver Kommissionen nødt til at tilvejebringe detaljerede oplysninger om udvidelsens forventede indvirkning på budgettet og mulige løsninger på det regionalpolitiske område i EU. Det er muligt at øge ressourcerne til EU's regionalpolitik i et vist omfang. Parlamentet har støttet udgifter i det kommende finansielle overslag på 1,18 % af EU's BNP, herunder 0,41 % af EU's BNI til EU-fondene, hvilket er en betydelig højere sats end den nuværende sats på 0,37 %. Jeg går ud fra, at vi bliver nødt til at komme tilbage til dette spørgsmål under midtvejsevalueringen af de finansielle overslag i forbindelse med yderligere udvidelser af EU som f.eks. Kroatiens tiltrædelse. Jeg glæder mig over ordførerens forslag om differentieret samfinansiering. Det gør det muligt at yde en mere intensiv støtte til mindre udviklede regioner og stater. En sådan tilgang er i fuld overensstemmelse med målsætningerne for EU's regionalpolitik, og den er allerede blevet godkendt i Parlamentets betænkning om de finansielle overslag. BNP i regionerne bør fremover være hovedkriterium, når det skal vurderes, om der er EU-midler til rådighed for regioner og stater. Forslaget om at øge medlemsstaternes andel i finansieringen, tilsyneladende med henblik på at øge regionalpolitikkens effektivitet, er imidlertid bekymrende. Vi er nødt til at erkende, at medlemsstaternes andel i samfinansieringen rent faktisk blev øget for nylig i forbindelse med udelukkelsen af moms, der ikke skal tilbagebetales. Det er allerede forbundet med al for meget bureaukrati at opnå EU-støtte, og selv om ordførerens forslag om en yderligere kobling mellem EU-fondene og Lissabon-strategiens målsætninger og om større gennemsigtighed kan godkendes som helhed betragtet, må de imidlertid ikke skabe yderligere bureaukratiske hindringer for opnåelse af EU-støtte. Tak for opmærksomheden."@da2
"Herr Präsident, sehr geehrte Damen und Herren! Bei der Entscheidung über künftige EU-Erweiterungen müssen auch unbedingt deren Auswirkung auf den EU-Haushalt berücksichtigt werden. Der EU-Beitritt von großen und wirtschaftlich weniger entwickelten Ländern, wie der Türkei, hätte erheblichen Einfluss auf die Regionalpolitik: Entweder müssten die Gelder erneut zugunsten der neuen Mitgliedstaaten aufgeteilt werden oder die Mittel für die Regionalpolitik müssten erheblich aufgestockt werden. In beiden Fällen müsste die Europäische Kommission detaillierte Informationen über die voraussichtlichen Auswirkungen der Erweiterung auf den Haushalt und mögliche Lösungen für die EU-Regionalpolitik vorlegen. Eine Erhöhung der Mittel für die EU-Regionalpolitik ist in einem gewissen Rahmen möglich. Das Europäische Parlament hat Ausgaben in der nächsten Finanziellen Vorausschau in Höhe von 1,18 % des BNE der EU unterstützt, einschließlich 0,41 % des BNE der EU für die EU-Fonds, was erheblich mehr ist als die derzeitigen 0,37 %. Ich gehe davon aus, dass wir auf diese Frage in der Halbzeitüberprüfung der Finanziellen Vorausschau und im Zusammenhang mit künftigen EU-Erweiterungsrunden, wie dem Beitritt Kroatiens, zurückkommen werden. Der Vorschlag des Berichterstatters für eine gestaffelte Kofinanzierung ist zu begrüßen. Dadurch können weniger entwickelte Regionen und Staaten gezielter unterstützt werden. Eine solche Herangehensweise entspricht vollkommen den Zielen der EU-Regionalpolitik und wurde bereits im Bericht des Europäischen Parlaments über die Finanzielle Vorausschau unterstützt. In Zukunft sollte das pro Kopf-BIP der Regionen als Hauptkriterium bei der Zuweisung von EU-Mitteln für Regionen und Staaten dienen. Der Vorschlag, den Finanzierungsanteil der Mitgliedstaaten zu erhöhen, vermutlich um die Effektivität der Regionalpolitik zu verbessern, ist jedoch Besorgnis erregend. Schließlich ist nicht von der Hand zu weisen, dass der Kofinanzierungsanteil der Mitgliedstaaten faktisch vor kurzem erhöht wurde, als nicht erstattungsfähige MwSt-Ausgaben ausgeschlossen wurden. Der Empfang von EU-Mitteln ist heute bereits mit zu viel Bürokratie verbunden. Und obwohl die Vorschläge des Berichterstatters, die EU-Fonds stärker an den Zielen der Lissabon-Strategie auszurichten und für mehr Transparenz zu sorgen, generell begrüßenswert sind, sollten sie keine zusätzlichen bürokratischen Hindernisse bei der Bewilligung von EU-Mitteln schaffen. Vielen Dank für Ihre Aufmerksamkeit."@de9
"Κύριε Πρόεδρε, κυρίες και κύριοι, κατά τη λήψη αποφάσεων σχετικά με τη διεύρυνση της ΕΕ, είναι σημαντικό να αποτιμώνται οι επιπτώσεις τους στον προϋπολογισμό της ΕΕ. Η ένταξη στην ΕΕ μεγάλων και λιγότερο οικονομικά ανεπτυγμένων χωρών, όπως η Τουρκία, θα είχε σημαντική επιρροή στην περιφερειακή πολιτική: είτε θα ήταν απαραίτητο να διανεμηθούν οι πόροι πάλι προς όφελος των νέων κρατών μελών, ή διαφορετικά θα ήταν απαραίτητο να αυξηθεί σημαντικά η χρηματοδότηση για την περιφερειακή πολιτική. Σε οποιαδήποτε περίπτωση η Ευρωπαϊκή Επιτροπή θα έπρεπε να υποβάλει λεπτομερείς πληροφορίες σχετικά με τον αναμενόμενο αντίκτυπο της διεύρυνσης στον προϋπολογισμό και πιθανές λύσεις για την περιφερειακή πολιτική της ΕΕ. Μία ορισμένη αύξηση των πόρων για την περιφερειακή πολιτική της ΕΕ είναι πιθανή. Το Ευρωπαϊκό Κοινοβούλιο έχει υποστηρίξει δαπάνες στην επόμενη δημοσιονομική προοπτική της τάξης του 1,18% του ΑΕΕ της ΕΕ, συμπεριλαμβανομένου του 0,41% του ΑΕΕ της ΕΕ για τα ταμεία της ΕΕ, το οποίο είναι σημαντικά υψηλότερο από το τρέχον 0,37%. Υποθέτω ότι θα πρέπει να επανέλθουμε σε αυτό το ζήτημα κατά την ενδιάμεση αξιολόγηση της δημοσιονομικής προοπτικής στο πλαίσιο περαιτέρω διευρύνσεων της ΕΕ, όπως η ένταξη της Κροατίας. Η πρόταση του εισηγητή σχετικά με τη διαφοροποιημένη συγχρηματοδότηση πρέπει να χαιρετιστεί. Αυτή προβλέπει μεγαλύτερη ένταση ενίσχυσης για τις λιγότερο ανεπτυγμένες περιφέρειες και κράτη. Μία τέτοια προσέγγιση συνάδει πλήρως με τους στόχους της περιφερειακής πολιτικής της ΕΕ και έχει ήδη εγκριθεί στην έκθεση του Ευρωπαϊκού Κοινοβουλίου σχετικά με τη δημοσιονομική προοπτική. Στο μέλλον, το κατά κεφαλήν ΑΕγχΠ των περιφερειών θα έπρεπε να χρησιμεύει ως το κύριο κριτήριο στον καθορισμό της διαθεσιμότητας των κονδυλίων της ΕΕ στις περιφέρειες και τα κράτη. Η πρόταση, ωστόσο, για την αύξηση του μεριδίου χρηματοδότησης από τα κράτη μέλη, καθ’ υπόθεση προκειμένου να βελτιωθεί η αποτελεσματικότητα της περιφερειακής πολιτικής, είναι ανησυχητική. Πρέπει να αναγνωρίσουμε ότι το μερίδιο συγχρηματοδότησης των κρατών μελών αυξήθηκε όντως προσφάτως, όταν εξαιρέθηκαν οι δαπάνες μη επιστρεπτέου ΦΠΑ. Η εξασφάλιση κοινοτικής χρηματοδότησης ήδη συνεπάγεται πολύ γραφειοκρατία, και, συνεπώς, παρόλο που οι προτάσεις του εισηγητή που αφορούν περισσότερη σύνδεση μεταξύ των ταμείων της ΕΕ και των στόχων της στρατηγικής της Λισαβόνας, καθώς και μεγαλύτερη διαφάνεια, πρόκειται να εγκριθούν συνολικά, δεν πρέπει να δημιουργούν επιπλέον γραφειοκρατικά εμπόδια στην εξασφάλιση κοινοτικής χρηματοδότησης. Σας ευχαριστώ για την προσοχή σας."@el10
"Mr President, ladies and gentlemen, in taking decisions concerning enlargement of the EU, it is important to assess their impact on the EU budget. The accession to the EU of large and less economically developed countries, such as Turkey, would have a significant influence on regional policy: either it would be necessary to divide the resources up again for the benefit of new Member States, or else it would be necessary to significantly increase funding for regional policy. In either case the European Commission would have to submit detailed information on the expected impact of the enlargement on the budget and possible solutions for EU regional policy. A certain increase in resources for EU regional policy is possible. The European Parliament has supported expenditure in the next financial perspective of 1.18% of EU GNI, including 0.41% of EU GNI for the EU Funds, which is considerably more than the current 0.37%. I assume that we will need to come back to this question in the mid-term review of the financial perspective in the context of further enlargements of the EU, such as the accession of Croatia. The proposal by the rapporteur concerning differentiated cofinancing is to be welcomed. This makes provision for a greater intensity of aid for less developed regions and states. Such an approach fully complies with the goals of the EU’s regional policy and has already been endorsed in the European Parliament’s report on the financial perspective. In future, the GDP of regions should serve as the main criterion in determining the availability of EU funds to regions and states. The proposal, however, to increase the share of funding from the Member States, supposedly in order to improve the effectiveness of regional policy, is worrying. We must acknowledge that the Member States’ share of cofinancing was in fact recently increased, when non-reimbursable VAT expenditure was excluded. Obtaining EU funding already involves too much bureaucracy, and so although the rapporteur’s proposals concerning more linkage between the EU Funds and the Lisbon Strategy goals, and greater transparency, are to be endorsed as a whole, they must not create extra bureaucratic obstacles to obtaining EU funding. Thank you for your attention."@en4
"Señor Presidente, Señorías, al tomar decisiones con respecto a la ampliación de la Unión Europea, es importante evaluar su impacto sobre el presupuesto de la Unión Europea. La adhesión a la Unión Europea de países grandes y económicamente menos desarrollados, como Turquía, tendría una influencia significativa en la política regional: sería necesario dividir de nuevo los recursos en beneficio de los nuevos Estados miembros, o bien incrementar de manera significativa la financiación de la política regional. En cualquier caso, la Comisión Europea tendría que presentar información detallada sobre el efecto esperado de la ampliación en el presupuesto y posibles soluciones para la política regional de la UE. Es posible cierto incremento de los recursos para la política regional de la UE. El Parlamento Europeo ha apoyado el gasto para las próximas perspectivas financieras del 1,18 % del PIB de la UE, incluido el 0,41 % del PIB para los Fondos de la UE, lo cual es bastante más que el actual 0,37 %. Imagino que tendremos que retomar esta cuestión en la revisión intermedia de las perspectivas financieras en el contexto de sucesivas ampliaciones de la UE, como la adhesión de Croacia. Acojo con agrado la propuesta del ponente con respecto a la cofinanciación diferenciada. Esto prevé una mayor intensidad de la ayuda para los países y regiones menos desarrolladas. Este tipo de enfoque cumple totalmente los objetivos de la política regional de la Unión Europea y ya ha sido aprobado en el informe del Parlamento Europeo sobre las perspectivas financieras. En el futuro, el PIB de las regiones debe ser el criterio principal para determinar la disponibilidad de fondos de la UE para las regiones y países. No obstante, la propuesta de incrementar la cuota de financiación de los Estados miembros, supuestamente para mejorar la efectividad de la política regional, es preocupante. Debemos reconocer que la cuota de cofinanciación de los Estados miembros se incrementó recientemente, cuando se excluyó el gasto por IVA no reembolsable. La obtención de financiación de la UE ya implica demasiada burocracia, por lo que aunque las propuestas del ponente de aumentar los vínculos entre los Fondos de la UE y los objetivos de la Estrategia de Lisboa, así como la transparencia, van a aprobarse en su totalidad, no deben crear obstáculos burocráticos adicionales a la hora de obtener financiación de la UE. Muchas gracias por su atención."@es21
"Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Pieņemot lēmumus par ES paplašināšanos, ir svarīgi izvērtēt to ietekmi uz ES budžetu. Tādu lielu un ekonomiski mazāk attīstītu valstu kā Turcijas pievienošanās ES ievērojami ietekmētu reģionālo politiku, būtu vai nu jāpārdala līdzekļi par labu jaunuzņemtajām valstīm, vai arī ievērojami jāpalielina reģionālās politikas finansējums. Jebkurā gadījumā Eiropas Komisijai būtu jāsniedz detalizēta informācija par sagaidāmo paplašināšanos ietekmi uz budžetu un iespējamiem risinājumiem ES reģionālai politikai. Zināms līdzekļu palielinājums ES reģionālajai politikai ir iespējams. Eiropas Parlaments ir atbalstījis nākamās finanšu perspektīvas izdevumu apjomu 1,18 % no ES KNI, tai skaitā ES fondiem 0,41 % no ES KNI, tas ir ievērojami vairāk par pašreizējiem 0,37 %. Pieļauju, ka pie šī jautājuma būs jāatgriežas finanšu perspektīvas vidustermiņa pārskatā, kontekstā ar ES tālāku paplašināšanos, piemēram, uzņemot Horvātiju. Atbalstāms ir ziņotāja priekšlikums par diferencētu līdzfinansējumu, paredzot lielāku atbalsta intensitāti mazāk attīstītiem reģioniem un valstīm. Šāda pieeja pilnībā atbilst ES reģionālās politikas mērķiem un jau tika atbalstīta Eiropas Parlamenta ziņojumā par finanšu perspektīvu. Reģionu IKP arī turpmāk ir jākalpo par galveno kritēriju, nosakot ES fondu pieejamību reģioniem un valstīm. Tomēr bažas izraisa priekšlikums par dalībvalstu finansējuma daļas paaugstināšanu it kā, lai uzlabotu reģionālās politikas efektivitāti. Jāatzīmē, ka dalībvalstu līdzfinansējuma daļa nesen jau faktiski tika paaugstināta, aizliedzot ieskaitīt neatgriežamo PVN attaisnotajos izdevumos. ES fondu apguve jau tagad ir pārāk birokratizēta, līdz ar to ziņotāja priekšlikumi par ES fondu lielāku sasaisti ar Lisabonas stratēģijas mērķiem un lielāku caurspīdīgumu kaut arī kopumā atbalstāmi, nedrīkst radīt jaunus birokrātiskus šķēršļus ES fondu apguvei. Paldies par uzmanību!"@et5
"Arvoisa puhemies, hyvät kollegat, tehtäessä päätöksiä EU:n laajentumisesta on tärkeää arvioida niiden vaikutuksia EU:n talousarvioon. Suurten ja taloudeltaan vähemmän kehittyneiden maiden, kuten Turkin, liittyminen EU:hun vaikuttaisi huomattavasti aluepolitiikkaan: varat olisi joko jaettava uudelleen uusien jäsenvaltioiden hyödyksi tai aluepolitiikan rahoitusta olisi lisättävä selvästi. Kummassakin tapauksessa Euroopan komission olisi toimitettava yksityiskohtaiset tiedot laajentumisen odotetuista vaikutuksista talousarvioon ja mahdollisista EU:n aluepolitiikkaa koskevista ratkaisuista. EU:n aluepolitiikan määrärahoja voidaan lisätä jonkin verran. Euroopan parlamentti tuki seuraavan rahoituskehyksen yhteydessä menoja, joiden suuruus olisi 1,18 prosenttia EU:n BKTL:stä, mukaan luettuna EU:n omiin varoihin varatut 0,41 prosenttia EU:n BKTL:stä. Tämä on huomattavasti nykyistä 0,37:ää prosenttia enemmän. Oletan, että asiaan joudutaan palaamaan rahoituskehyksen välitarkistuksessa EU:n tulevien laajentumisten, esimerkiksi Kroatian liittymisen, yhteydessä. Osarahoituksen eriyttämistä koskeva esittelijän ehdotus on mainio. Näin vähemmän kehittyneille alueille ja valtioille myönnettävän tuen intensiteettiä voidaan lisätä. Tällainen lähestymistapa on täysin EU:n aluepolitiikan tavoitteiden mukainen, ja sitä on tuettu rahoituskehystä koskevassa Euroopan parlamentin mietinnössä. Alueiden henkeä kohti lasketun BKT:n olisi oltava jatkossa pääkriteeri määritettäessä alueille ja valtioille tarkoitetun EU:n rahoitustuen saatavuutta. Ehdotus jäsenvaltioiden rahoitusosuuksien lisäämisestä muka aluepolitiikan tehokkuuden parantamiseksi on kuitenkin huolestuttava. On myönnettävä, että jäsenvaltioiden osuutta osarahoituksessa lisättiin itse asiassa äskettäin jättämällä pois alv-menot, joita ei palauteta. EU:n rahoituksen saantiin liittyy jo nyt liian paljon byrokratiaa, ja vaikka esittelijän ehdotukset EU:n rahastojen ja Lissabonin strategian tavoitteiden yhdistämisestä ovat kokonaisuudessaan hyviä, niillä ei saa lisätä byrokraattisia esteitä, jotka haittaavat EU:n rahoituksen saantia. Kiitoksia tarkkaavaisuudestanne."@fi7
"Monsieur le Président, Mesdames et Messieurs, avant de prendre des décisions concernant l’élargissement de l’UE, il importe d’évaluer leur impact sur le budget communautaire. L’adhésion à l’UE de grands pays économiquement moins développés, comme la Turquie, aurait une influence significative sur la politique régionale: soit il faudra encore partager les ressources au profit des nouveaux états membres, soit il faudra augmenter de manière significative le financement de la politique régionale. Dans les deux cas, la Commission européenne devra présenter des informations détaillées concernant l’impact escompté de l’élargissement sur le budget et les solutions envisageables pour la politique régionale de l’UE. Il n’est possible d’augmenter les ressources destinées à la politique régionale de l’UE que dans une certaine mesure. Le Parlement européen a approuvé une dépense, dans les prochaines perspectives financières, de 1,18% du RNB de l’UE, dont 0,41% du RNB pour les fonds de l’UE, ce qui représente une augmentation considérable par rapport aux 0,37% actuels. Je suppose que nous devrons revenir sur cette question lors de la révision à mi-parcours des perspectives financières dans le contexte des futurs élargissements de l’UE, tels que l’adhésion de la Croatie. La proposition du rapporteur concernant un cofinancement différencié doit être saluée. Cela permettrait de prévoir une aide plus intensive pour les régions et les états moins développés. Cette approche répond complètement aux objectifs de la politique régionale de l’UE et a déjà été approuvée par le Parlement européen dans son rapport sur les perspectives financières. À l’avenir, le PIB par habitant des régions devrait servir de critère principal pour déterminer l’octroi des fonds communautaires aux régions et aux états. Cependant, la proposition visant à augmenter la part de financement des états membres, soi-disant pour améliorer l’efficacité de la politique régionale, est inquiétante. Nous devons reconnaître que la part de cofinancement des états membres a, en réalité, été augmentée récemment, lorsque la TVA non récupérable a été exclue. L’obtention d’un financement communautaire implique déjà trop de bureaucratie. Par conséquent, bien que les propositions du rapporteur concernant une plus grande transparence et un lien plus étroit entre les fonds de l’UE et les objectifs de la stratégie de Lisbonne méritent d’être approuvées dans l’ensemble, elles ne doivent pas créer des obstacles bureaucratiques supplémentaires à l’obtention d’un financement communautaire. Je vous remercie de votre attention."@fr8
"Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Pieņemot lēmumus par ES paplašināšanos, ir svarīgi izvērtēt to ietekmi uz ES budžetu. Tādu lielu un ekonomiski mazāk attīstītu valstu kā Turcijas pievienošanās ES ievērojami ietekmētu reģionālo politiku, būtu vai nu jāpārdala līdzekļi par labu jaunuzņemtajām valstīm, vai arī ievērojami jāpalielina reģionālās politikas finansējums. Jebkurā gadījumā Eiropas Komisijai būtu jāsniedz detalizēta informācija par sagaidāmo paplašināšanos ietekmi uz budžetu un iespējamiem risinājumiem ES reģionālai politikai. Zināms līdzekļu palielinājums ES reģionālajai politikai ir iespējams. Eiropas Parlaments ir atbalstījis nākamās finanšu perspektīvas izdevumu apjomu 1,18 % no ES KNI, tai skaitā ES fondiem 0,41 % no ES KNI, tas ir ievērojami vairāk par pašreizējiem 0,37 %. Pieļauju, ka pie šī jautājuma būs jāatgriežas finanšu perspektīvas vidustermiņa pārskatā, kontekstā ar ES tālāku paplašināšanos, piemēram, uzņemot Horvātiju. Atbalstāms ir ziņotāja priekšlikums par diferencētu līdzfinansējumu, paredzot lielāku atbalsta intensitāti mazāk attīstītiem reģioniem un valstīm. Šāda pieeja pilnībā atbilst ES reģionālās politikas mērķiem un jau tika atbalstīta Eiropas Parlamenta ziņojumā par finanšu perspektīvu. Reģionu IKP arī turpmāk ir jākalpo par galveno kritēriju, nosakot ES fondu pieejamību reģioniem un valstīm. Tomēr bažas izraisa priekšlikums par dalībvalstu finansējuma daļas paaugstināšanu it kā, lai uzlabotu reģionālās politikas efektivitāti. Jāatzīmē, ka dalībvalstu līdzfinansējuma daļa nesen jau faktiski tika paaugstināta, aizliedzot ieskaitīt neatgriežamo PVN attaisnotajos izdevumos. ES fondu apguve jau tagad ir pārāk birokratizēta, līdz ar to ziņotāja priekšlikumi par ES fondu lielāku sasaisti ar Lisabonas stratēģijas mērķiem un lielāku caurspīdīgumu kaut arī kopumā atbalstāmi, nedrīkst radīt jaunus birokrātiskus šķēršļus ES fondu apguvei. Paldies par uzmanību!"@hu11
"Signor Presidente, onorevoli colleghi, quando si prendono decisioni che riguardano l’allargamento dell’Unione europea, è importante valutare l’impatto di queste stesse decisioni sul bilancio dell’Unione. L’adesione di paesi grandi ed economicamente poco sviluppati, come la Turchia, influirebbe in maniera significativa sulla politica regionale: diventerebbe necessario ridistribuire da capo le risorse a beneficio dei nuovi Stati membri, o in alternativa occorrerebbe un notevole incremento dei finanziamenti destinati alla politica regionale. In entrambi i casi la Commissione europea dovrebbe presentare dettagliate informazioni in merito al prevedibile impatto dell’allargamento sul bilancio e alle possibili soluzioni per la politica regionale comunitaria. Un certo aumento di risorse a favore della politica regionale comunitaria è possibile; il Parlamento europeo ha proposto, nelle prossime prospettive finanziarie, una spesa pari all’1,18 per cento del reddito interno lordo dell’Unione europea, incluso lo 0,41 per cento del medesimo reddito interno lordo per i fondi UE – ossia ben più dell’attuale 0,37 per cento. Presumo che dovremo ritornare su questo problema in occasione della revisione di medio termine delle prospettive finanziarie, nel contesto dei futuri allargamenti dell’Unione europea, come per esempio l’adesione della Croazia. La proposta del relatore concernente la diversificazione dei cofinanziamenti va accolta favorevolmente; essa rende possibile un’intensificazione degli aiuti da destinare agli Stati e alle regioni meno sviluppati. Quest’approccio è pienamente conforme agli obiettivi della politica regionale dell’Unione e ha già raccolto il giudizio positivo della relazione del Parlamento europeo sulle prospettive finanziarie. In futuro, il PIL delle regioni dovrà costituire il criterio principale per determinare la disponibilità dei fondi dell’Unione europea a favore di regioni e Stati. Preoccupa però la proposta di aumentare la quota di finanziamenti provenienti dagli Stati membri, concepita presumibilmente allo scopo di migliorare l’efficacia della politica regionale. Dobbiamo riconoscere che di recente la quota di cofinanziamento degli Stati membri è stata effettivamente aumentata, con l’esclusione dei pagamenti IVA non rimborsabili. Per ottenere i finanziamenti dell’Unione europea è già necessario accollarsi eccessivi oneri burocratici; quindi, le proposte del relatore che invocano un legame più stretto tra fondi UE e strategia di Lisbona nonché maggiore trasparenza, benché nel complesso degne di approvazione, non devono produrre ulteriori ostacoli burocratici che rendano ancor più difficile ottenere i finanziamenti dell’Unione europea. Vi ringrazio per l’attenzione."@it12
"Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Pieņemot lēmumus par ES paplašināšanos, ir svarīgi izvērtēt to ietekmi uz ES budžetu. Tādu lielu un ekonomiski mazāk attīstītu valstu kā Turcijas pievienošanās ES ievērojami ietekmētu reģionālo politiku, būtu vai nu jāpārdala līdzekļi par labu jaunuzņemtajām valstīm, vai arī ievērojami jāpalielina reģionālās politikas finansējums. Jebkurā gadījumā Eiropas Komisijai būtu jāsniedz detalizēta informācija par sagaidāmo paplašināšanos ietekmi uz budžetu un iespējamiem risinājumiem ES reģionālai politikai. Zināms līdzekļu palielinājums ES reģionālajai politikai ir iespējams. Eiropas Parlaments ir atbalstījis nākamās finanšu perspektīvas izdevumu apjomu 1,18 % no ES KNI, tai skaitā ES fondiem 0,41 % no ES KNI, tas ir ievērojami vairāk par pašreizējiem 0,37 %. Pieļauju, ka pie šī jautājuma būs jāatgriežas finanšu perspektīvas vidustermiņa pārskatā, kontekstā ar ES tālāku paplašināšanos, piemēram, uzņemot Horvātiju. Atbalstāms ir ziņotāja priekšlikums par diferencētu līdzfinansējumu, paredzot lielāku atbalsta intensitāti mazāk attīstītiem reģioniem un valstīm. Šāda pieeja pilnībā atbilst ES reģionālās politikas mērķiem un jau tika atbalstīta Eiropas Parlamenta ziņojumā par finanšu perspektīvu. Reģionu IKP arī turpmāk ir jākalpo par galveno kritēriju, nosakot ES fondu pieejamību reģioniem un valstīm. Tomēr bažas izraisa priekšlikums par dalībvalstu finansējuma daļas paaugstināšanu it kā, lai uzlabotu reģionālās politikas efektivitāti. Jāatzīmē, ka dalībvalstu līdzfinansējuma daļa nesen jau faktiski tika paaugstināta, aizliedzot ieskaitīt neatgriežamo PVN attaisnotajos izdevumos. ES fondu apguve jau tagad ir pārāk birokratizēta, līdz ar to ziņotāja priekšlikumi par ES fondu lielāku sasaisti ar Lisabonas stratēģijas mērķiem un lielāku caurspīdīgumu kaut arī kopumā atbalstāmi, nedrīkst radīt jaunus birokrātiskus šķēršļus ES fondu apguvei. Paldies par uzmanību!"@lt14
"Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Pieņemot lēmumus par ES paplašināšanos, ir svarīgi izvērtēt to ietekmi uz ES budžetu. Tādu lielu un ekonomiski mazāk attīstītu valstu kā Turcijas pievienošanās ES ievērojami ietekmētu reģionālo politiku, būtu vai nu jāpārdala līdzekļi par labu jaunuzņemtajām valstīm, vai arī ievērojami jāpalielina reģionālās politikas finansējums. Jebkurā gadījumā Eiropas Komisijai būtu jāsniedz detalizēta informācija par sagaidāmo paplašināšanos ietekmi uz budžetu un iespējamiem risinājumiem ES reģionālai politikai. Zināms līdzekļu palielinājums ES reģionālajai politikai ir iespējams. Eiropas Parlaments ir atbalstījis nākamās finanšu perspektīvas izdevumu apjomu 1,18 % no ES KNI, tai skaitā ES fondiem 0,41 % no ES KNI, tas ir ievērojami vairāk par pašreizējiem 0,37 %. Pieļauju, ka pie šī jautājuma būs jāatgriežas finanšu perspektīvas vidustermiņa pārskatā, kontekstā ar ES tālāku paplašināšanos, piemēram, uzņemot Horvātiju. Atbalstāms ir ziņotāja priekšlikums par diferencētu līdzfinansējumu, paredzot lielāku atbalsta intensitāti mazāk attīstītiem reģioniem un valstīm. Šāda pieeja pilnībā atbilst ES reģionālās politikas mērķiem un jau tika atbalstīta Eiropas Parlamenta ziņojumā par finanšu perspektīvu. Reģionu IKP arī turpmāk ir jākalpo par galveno kritēriju, nosakot ES fondu pieejamību reģioniem un valstīm. Tomēr bažas izraisa priekšlikums par dalībvalstu finansējuma daļas paaugstināšanu it kā, lai uzlabotu reģionālās politikas efektivitāti. Jāatzīmē, ka dalībvalstu līdzfinansējuma daļa nesen jau faktiski tika paaugstināta, aizliedzot ieskaitīt neatgriežamo PVN attaisnotajos izdevumos. ES fondu apguve jau tagad ir pārāk birokratizēta, līdz ar to ziņotāja priekšlikumi par ES fondu lielāku sasaisti ar Lisabonas stratēģijas mērķiem un lielāku caurspīdīgumu kaut arī kopumā atbalstāmi, nedrīkst radīt jaunus birokrātiskus šķēršļus ES fondu apguvei. Paldies par uzmanību!"@mt15
"Mijnheer de Voorzitter, dames en heren, als men besluiten neemt over de uitbreiding van de EU, moet men de impact daarvan op de EU-begroting evalueren. De toetreding tot de EU van grote en niet zo sterk ontwikkelde landen, zoals Turkije, zou een aanzienlijke invloed hebben op het regionaal beleid: ofwel men zou de middelen opnieuw moeten verdelen, ten gunste van de nieuwe lidstaten, ofwel men zou de financiële middelen voor het regionaal beleid aanzienlijk moeten verhogen. Zowel in het ene als in het andere geval zou de Europese Commissie gedetailleerde informatie moeten verschaffen over de verwachte gevolgen van de uitbreiding op de begroting en mogelijke oplossingen moeten voorstellen voor het regionaal beleid van de EU. Een zekere verhoging van de middelen voor het regionaal beleid van de EU is mogelijk. Het Europees Parlement heeft met betrekking tot de volgende financiële vooruitzichten steun gegeven aan een percentage van 1,18 procent van het bbp van de EU. 0,41 procent van het bbp van de EU is bestemd voor de EU-fondsen, hetgeen aanzienlijk meer is dan de huidige 0,37 procent. Ik ga ervan uit dat wij tijdens de tussentijdse herziening van de financiële vooruitzichten in het context van verdere uitbreidingen van de EU, zoals de toetreding van Kroatië, op dit vraagstuk moeten terugkomen. Het voorstel van de rapporteur met betrekking tot gedifferentieerde cofinanciering dienen wij toe te juichen. Daarmee kan de steun voor minder ontwikkelde gebieden en landen worden geïntensiveerd. Een dergelijke aanpak strookt volledig met de doelstellingen van het regionaal beleid van de EU en daaraan heeft het Europees Parlement met zijn verslag over de financiële vooruitzichten al steun gegeven. In de toekomst moet het bbp per hoofd van de regio’s de belangrijkste maatstaf zijn voor de toekenning van EU-middelen aan regio’s en landen. Het voorstel om het financieringsaandeel van de lidstaten op te trekken, zogezegd om de effectiviteit van het regionaal beleid te verbeteren, baart mij echter zorgen. Wij moeten wel beseffen dat het medefinancieringspercentage van de lidstaten recentelijk is verhoogd, toen niet-aftrekbare btw-uitgaven werden uitgesloten. Er is al te veel bureaucratie om EU-middelen te verkrijgen, en hoewel ik in het algemeen instem met de voorstellen van de rapporteur om een sterkere band te leggen tussen de EU-middelen en de doelstellingen van de strategie van Lissabon en om meer transparantie te bewerkstelligen, mogen er niet nog meer bureaucratische hinderpalen worden opgeworpen voor het verkrijgen van Europese financiering. Ik dank u voor uw aandacht."@nl3
"Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Pieņemot lēmumus par ES paplašināšanos, ir svarīgi izvērtēt to ietekmi uz ES budžetu. Tādu lielu un ekonomiski mazāk attīstītu valstu kā Turcijas pievienošanās ES ievērojami ietekmētu reģionālo politiku, būtu vai nu jāpārdala līdzekļi par labu jaunuzņemtajām valstīm, vai arī ievērojami jāpalielina reģionālās politikas finansējums. Jebkurā gadījumā Eiropas Komisijai būtu jāsniedz detalizēta informācija par sagaidāmo paplašināšanos ietekmi uz budžetu un iespējamiem risinājumiem ES reģionālai politikai. Zināms līdzekļu palielinājums ES reģionālajai politikai ir iespējams. Eiropas Parlaments ir atbalstījis nākamās finanšu perspektīvas izdevumu apjomu 1,18 % no ES KNI, tai skaitā ES fondiem 0,41 % no ES KNI, tas ir ievērojami vairāk par pašreizējiem 0,37 %. Pieļauju, ka pie šī jautājuma būs jāatgriežas finanšu perspektīvas vidustermiņa pārskatā, kontekstā ar ES tālāku paplašināšanos, piemēram, uzņemot Horvātiju. Atbalstāms ir ziņotāja priekšlikums par diferencētu līdzfinansējumu, paredzot lielāku atbalsta intensitāti mazāk attīstītiem reģioniem un valstīm. Šāda pieeja pilnībā atbilst ES reģionālās politikas mērķiem un jau tika atbalstīta Eiropas Parlamenta ziņojumā par finanšu perspektīvu. Reģionu IKP arī turpmāk ir jākalpo par galveno kritēriju, nosakot ES fondu pieejamību reģioniem un valstīm. Tomēr bažas izraisa priekšlikums par dalībvalstu finansējuma daļas paaugstināšanu it kā, lai uzlabotu reģionālās politikas efektivitāti. Jāatzīmē, ka dalībvalstu līdzfinansējuma daļa nesen jau faktiski tika paaugstināta, aizliedzot ieskaitīt neatgriežamo PVN attaisnotajos izdevumos. ES fondu apguve jau tagad ir pārāk birokratizēta, līdz ar to ziņotāja priekšlikumi par ES fondu lielāku sasaisti ar Lisabonas stratēģijas mērķiem un lielāku caurspīdīgumu kaut arī kopumā atbalstāmi, nedrīkst radīt jaunus birokrātiskus šķēršļus ES fondu apguvei. Paldies par uzmanību!"@pl16
"Senhor Presidente, Senhoras Deputadas e Senhores Deputados, ao tomar decisões a respeito do alargamento da UE, é importante analisar o seu impacto sobre o orçamento comunitário. A adesão à UE de países de grandes dimensões mas economicamente menos desenvolvidos, como é o caso da Turquia, teria uma influência significativa sobre a política regional. Seria necessário voltar a repartir os recursos em benefício dos novos Estados-Membros, ou aumentar significativamente o financiamento da política regional. Em qualquer dos casos, a Comissão Europeia teria de apresentar informações pormenorizadas sobre o impacto esperado do alargamento sobre o orçamento, bem como as possíveis soluções para a política regional da UE. Um certo aumento dos recursos para a política regional da UE é possível. Nas próximas perspectivas europeias, o Parlamento Europeu apoiou despesas no montante de 1,18% do RNB da UE, inclusive 0,41% do RNB da UE para os Fundos da UE, o que é consideravelmente mais do que os actuais 0,37%. Parto do princípio de que iremos ter de voltar a esta questão na revisão intercalar da perspectiva financeira, no contexto de futuros alargamentos da UE, como, por exemplo, com a adesão da Croácia. A proposta do relator relativa a um co-financiamento diferenciado deve ser aplaudida. Isto assegura maior intensidade da ajuda a regiões e Estados menos desenvolvidos. Tal abordagem obedece plenamente aos objectivos da política regional da UE, já tendo sido confirmada no relatório do Parlamento Europeu relativo às perspectivas financeiras. O RBN das regiões devia servir futuramente como principal critério na determinação da disponibilidade dos Fundos da UE para as regiões e os Estados. A proposta, porém, no sentido de se aumentar a comparticipação do financiamento dos Estados-Membros, supostamente para melhorar a eficácia da política regional, é preocupante. Temos de reconhecer que a comparticipação dos Estados-Membros no co-financiamento foi, de facto, aumentada recentemente, quando se excluiu a despesa do IVA não reembolsável. Obter o financiamento da UE já implica demasiada burocracia, pelo que, muito embora se devam sancionar, como um todo, as propostas do relator relativas a maior ligação entre os fundos da UE e os objectivos da Estratégia de Lisboa, e maior transparência, cumpre que elas não criem obstáculos burocráticos adicionais à obtenção de um financiamento da UE. Muito obrigado pela atenção que me prestaram."@pt17
"Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Pieņemot lēmumus par ES paplašināšanos, ir svarīgi izvērtēt to ietekmi uz ES budžetu. Tādu lielu un ekonomiski mazāk attīstītu valstu kā Turcijas pievienošanās ES ievērojami ietekmētu reģionālo politiku, būtu vai nu jāpārdala līdzekļi par labu jaunuzņemtajām valstīm, vai arī ievērojami jāpalielina reģionālās politikas finansējums. Jebkurā gadījumā Eiropas Komisijai būtu jāsniedz detalizēta informācija par sagaidāmo paplašināšanos ietekmi uz budžetu un iespējamiem risinājumiem ES reģionālai politikai. Zināms līdzekļu palielinājums ES reģionālajai politikai ir iespējams. Eiropas Parlaments ir atbalstījis nākamās finanšu perspektīvas izdevumu apjomu 1,18 % no ES KNI, tai skaitā ES fondiem 0,41 % no ES KNI, tas ir ievērojami vairāk par pašreizējiem 0,37 %. Pieļauju, ka pie šī jautājuma būs jāatgriežas finanšu perspektīvas vidustermiņa pārskatā, kontekstā ar ES tālāku paplašināšanos, piemēram, uzņemot Horvātiju. Atbalstāms ir ziņotāja priekšlikums par diferencētu līdzfinansējumu, paredzot lielāku atbalsta intensitāti mazāk attīstītiem reģioniem un valstīm. Šāda pieeja pilnībā atbilst ES reģionālās politikas mērķiem un jau tika atbalstīta Eiropas Parlamenta ziņojumā par finanšu perspektīvu. Reģionu IKP arī turpmāk ir jākalpo par galveno kritēriju, nosakot ES fondu pieejamību reģioniem un valstīm. Tomēr bažas izraisa priekšlikums par dalībvalstu finansējuma daļas paaugstināšanu it kā, lai uzlabotu reģionālās politikas efektivitāti. Jāatzīmē, ka dalībvalstu līdzfinansējuma daļa nesen jau faktiski tika paaugstināta, aizliedzot ieskaitīt neatgriežamo PVN attaisnotajos izdevumos. ES fondu apguve jau tagad ir pārāk birokratizēta, līdz ar to ziņotāja priekšlikumi par ES fondu lielāku sasaisti ar Lisabonas stratēģijas mērķiem un lielāku caurspīdīgumu kaut arī kopumā atbalstāmi, nedrīkst radīt jaunus birokrātiskus šķēršļus ES fondu apguvei. Paldies par uzmanību!"@ro18
"Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Pieņemot lēmumus par ES paplašināšanos, ir svarīgi izvērtēt to ietekmi uz ES budžetu. Tādu lielu un ekonomiski mazāk attīstītu valstu kā Turcijas pievienošanās ES ievērojami ietekmētu reģionālo politiku, būtu vai nu jāpārdala līdzekļi par labu jaunuzņemtajām valstīm, vai arī ievērojami jāpalielina reģionālās politikas finansējums. Jebkurā gadījumā Eiropas Komisijai būtu jāsniedz detalizēta informācija par sagaidāmo paplašināšanos ietekmi uz budžetu un iespējamiem risinājumiem ES reģionālai politikai. Zināms līdzekļu palielinājums ES reģionālajai politikai ir iespējams. Eiropas Parlaments ir atbalstījis nākamās finanšu perspektīvas izdevumu apjomu 1,18 % no ES KNI, tai skaitā ES fondiem 0,41 % no ES KNI, tas ir ievērojami vairāk par pašreizējiem 0,37 %. Pieļauju, ka pie šī jautājuma būs jāatgriežas finanšu perspektīvas vidustermiņa pārskatā, kontekstā ar ES tālāku paplašināšanos, piemēram, uzņemot Horvātiju. Atbalstāms ir ziņotāja priekšlikums par diferencētu līdzfinansējumu, paredzot lielāku atbalsta intensitāti mazāk attīstītiem reģioniem un valstīm. Šāda pieeja pilnībā atbilst ES reģionālās politikas mērķiem un jau tika atbalstīta Eiropas Parlamenta ziņojumā par finanšu perspektīvu. Reģionu IKP arī turpmāk ir jākalpo par galveno kritēriju, nosakot ES fondu pieejamību reģioniem un valstīm. Tomēr bažas izraisa priekšlikums par dalībvalstu finansējuma daļas paaugstināšanu it kā, lai uzlabotu reģionālās politikas efektivitāti. Jāatzīmē, ka dalībvalstu līdzfinansējuma daļa nesen jau faktiski tika paaugstināta, aizliedzot ieskaitīt neatgriežamo PVN attaisnotajos izdevumos. ES fondu apguve jau tagad ir pārāk birokratizēta, līdz ar to ziņotāja priekšlikumi par ES fondu lielāku sasaisti ar Lisabonas stratēģijas mērķiem un lielāku caurspīdīgumu kaut arī kopumā atbalstāmi, nedrīkst radīt jaunus birokrātiskus šķēršļus ES fondu apguvei. Paldies par uzmanību!"@sk19
"Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Pieņemot lēmumus par ES paplašināšanos, ir svarīgi izvērtēt to ietekmi uz ES budžetu. Tādu lielu un ekonomiski mazāk attīstītu valstu kā Turcijas pievienošanās ES ievērojami ietekmētu reģionālo politiku, būtu vai nu jāpārdala līdzekļi par labu jaunuzņemtajām valstīm, vai arī ievērojami jāpalielina reģionālās politikas finansējums. Jebkurā gadījumā Eiropas Komisijai būtu jāsniedz detalizēta informācija par sagaidāmo paplašināšanos ietekmi uz budžetu un iespējamiem risinājumiem ES reģionālai politikai. Zināms līdzekļu palielinājums ES reģionālajai politikai ir iespējams. Eiropas Parlaments ir atbalstījis nākamās finanšu perspektīvas izdevumu apjomu 1,18 % no ES KNI, tai skaitā ES fondiem 0,41 % no ES KNI, tas ir ievērojami vairāk par pašreizējiem 0,37 %. Pieļauju, ka pie šī jautājuma būs jāatgriežas finanšu perspektīvas vidustermiņa pārskatā, kontekstā ar ES tālāku paplašināšanos, piemēram, uzņemot Horvātiju. Atbalstāms ir ziņotāja priekšlikums par diferencētu līdzfinansējumu, paredzot lielāku atbalsta intensitāti mazāk attīstītiem reģioniem un valstīm. Šāda pieeja pilnībā atbilst ES reģionālās politikas mērķiem un jau tika atbalstīta Eiropas Parlamenta ziņojumā par finanšu perspektīvu. Reģionu IKP arī turpmāk ir jākalpo par galveno kritēriju, nosakot ES fondu pieejamību reģioniem un valstīm. Tomēr bažas izraisa priekšlikums par dalībvalstu finansējuma daļas paaugstināšanu it kā, lai uzlabotu reģionālās politikas efektivitāti. Jāatzīmē, ka dalībvalstu līdzfinansējuma daļa nesen jau faktiski tika paaugstināta, aizliedzot ieskaitīt neatgriežamo PVN attaisnotajos izdevumos. ES fondu apguve jau tagad ir pārāk birokratizēta, līdz ar to ziņotāja priekšlikumi par ES fondu lielāku sasaisti ar Lisabonas stratēģijas mērķiem un lielāku caurspīdīgumu kaut arī kopumā atbalstāmi, nedrīkst radīt jaunus birokrātiskus šķēršļus ES fondu apguvei. Paldies par uzmanību!"@sl20
"Herr talman, mina damer och herrar! När man fattar beslut om utvidgningar av EU är det viktigt att bedöma deras inverkan på budgeten. Om stora och ekonomiskt mindre utvecklade länder, som Turkiet, ansluter sig till EU så kommer det att inverka betydligt på regionalpolitiken: antingen blir det nödvändigt att dela upp resurserna igen till fromma för nya medlemsstater, eller så måste vi öka anslagen till regionalpolitiken betydligt. I båda fallen måste kommissionen ta fram detaljerad information om utvidgningens förväntade budgetkonsekvenser och möjliga lösningar för EU:s regionalpolitik. En viss ökning av anslagen till regionalpolitiken är tänkbar. Europaparlamentet har stött utgifter på 1,18 procent av EU:s BNI i nästa budgetram, inklusive 0,41 procent av EU:s BNI för EU-medlen, vilket är betydligt mer än de nuvarande 0,37 procenten. Jag förmodar att vi måste komma tillbaka till den här frågan i halvtidsöversynen av budgetramen i samband med framtida utvidgningar av EU, såsom Kroatiens anslutning. Föredragandens förslag om differentierad samfinansiering bör välkomnas. Detta innebär ett större stöd till mindre utvecklade regioner och stater. En sådan strategi ligger helt i linje med EU:s regionalpolitiska mål och har redan fått stöd i Europaparlamentets betänkande om budgetramen. I framtiden bör regionernas BNP per capita vara det främsta kriteriet för att avgöra om regioner och stater ska få tillgång till EU-medel. Förslaget att öka andelen finansiering från medlemsstaterna, förmodligen för att förbättra regionalpolitikens effektivitet, är dock oroande. Vi måste inse att medlemsstaternas del av samfinansieringen faktiskt ökade nyligen, när icke återbetalningsbara momsutgifter uteslöts. Det finns redan för stor byråkrati kring EU-finansieringen, så även om föredragandens förslag om en närmare koppling mellan EU:s medel och målen för Lissabonstrategin och ökad öppenhet bör stödjas som helhet, får de inte skapa nya byråkratiska hinder för att motta EU-medel. Tack för att ni lyssnade."@sv22
lpv:unclassifiedMetadata
"Valdis Dombrovskis (PPE-DE ). –"18,5,20,15,1,19,14,16,11,10,13
"per capita"18,5,20,15,1,19,14,16,11,13

Named graphs describing this resource:

1http://purl.org/linkedpolitics/rdf/Czech.ttl.gz
2http://purl.org/linkedpolitics/rdf/Danish.ttl.gz
3http://purl.org/linkedpolitics/rdf/Dutch.ttl.gz
4http://purl.org/linkedpolitics/rdf/English.ttl.gz
5http://purl.org/linkedpolitics/rdf/Estonian.ttl.gz
6http://purl.org/linkedpolitics/rdf/Events_and_structure.ttl.gz
7http://purl.org/linkedpolitics/rdf/Finnish.ttl.gz
8http://purl.org/linkedpolitics/rdf/French.ttl.gz
9http://purl.org/linkedpolitics/rdf/German.ttl.gz
10http://purl.org/linkedpolitics/rdf/Greek.ttl.gz
11http://purl.org/linkedpolitics/rdf/Hungarian.ttl.gz
12http://purl.org/linkedpolitics/rdf/Italian.ttl.gz
13http://purl.org/linkedpolitics/rdf/Latvian.ttl.gz
14http://purl.org/linkedpolitics/rdf/Lithuanian.ttl.gz
15http://purl.org/linkedpolitics/rdf/Maltese.ttl.gz
16http://purl.org/linkedpolitics/rdf/Polish.ttl.gz
17http://purl.org/linkedpolitics/rdf/Portuguese.ttl.gz
18http://purl.org/linkedpolitics/rdf/Romanian.ttl.gz
19http://purl.org/linkedpolitics/rdf/Slovak.ttl.gz
20http://purl.org/linkedpolitics/rdf/Slovenian.ttl.gz
21http://purl.org/linkedpolitics/rdf/Spanish.ttl.gz
22http://purl.org/linkedpolitics/rdf/Swedish.ttl.gz
23http://purl.org/linkedpolitics/rdf/spokenAs.ttl.gz

The resource appears as object in 2 triples

Context graph